uzmalt | Tēzaurs

uzmalt

Lietojuma biežums :

uzmalt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).

2.Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).

Avoti: MLVV

Korpusa piemēri