uzmetnis
Lietojuma biežums :
uzmetnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzmetnis | uzmetņi |
| Ģen. | uzmetņa | uzmetņu |
| Dat. | uzmetnim | uzmetņiem |
| Akuz. | uzmetni | uzmetņus |
| Lok. | uzmetnī | uzmetņos |
Apmetnis.
Saistītās nozīmesapmetnis.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
apmetnis1 — Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals (bez piedurknēm).
uzpletnis1 — Apmetnis.
Hiponīmi
mantija1 — Plats, garš apmetņa veida apģērba gabals, ko valkā virs cita apģērba.
mantiļa1 — Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
Hiperonīmi
virsapģērbs1 — Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
virsdrēbe2 tikai formā: daudzskaitlis — Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apmetņi un uzmetņi, adītas vilnas cepures, biezas jostas.
- Nomazgājusies viņa ietinās rīta uzmetnī un jutās kā birztaliņa, kurā, ja grib, lai salaižas mīlestības putni.
- Iegādāja arī Ivoti smaržas un pūderi, jaunu nagu pulējamo spilventiņu, raibu zīda rīta uzmetni un tādas pašas rīta kurpes.
- Ādas tolaik ir ļoti iecienītas – tiek šūti uzmetņi, šalles, tādi kā kažokādu lakatiņi, ko sien galvā pat pie vakarkleitām. “
- Tad viņa nometa uzmetni un apvilka zīda veļu, kas kumodē gulēja zem mātes dotiem linu krekliem, — zīda mežģīņu ierāmējumā viņa izskatījās kā Venera jūras putās.