uzmocīt
Lietojuma biežums :
uzmocīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
uzmocīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
2.Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri