uznirt
Lietojuma biežums :
uznirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
1.1.Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
1.2.Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) — par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
2.parasti formā: trešā persona Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) — par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
3.parasti formā: trešā persona Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri