uzpūst
Lietojuma biežums :
uzpūst 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
1.1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
2.transitīvs Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā, piemēram, elpu, vēsmu).
2.1.Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā).
3.transitīvs Pūšot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pūšot uzvirzīt uz kādas vietas.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas — parasti par vēju.
4.transitīvs Pūšot piepildīt (ko) ar gāzi; piepūst1.
4.1.Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
4.2.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
Stabili vārdu savienojumiUzpūsts (arī uzpūties) vēders.
4.3.Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
4.4.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas ir deformēts produktu, parasti konservu, bojāšanās rezultātā — par trauku, tā daļu.
4.5.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kam ir raksturīga apaļīga, izteikti palielināta ķermeņa vidusdaļa (piemēram, par kukaiņiem); tāds, kas ir apaļīgs, izteikti palielināts (par ķermeņa daļu).
4.6.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu); pārspīlēt (ko).
5.transitīvs Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot.
5.1.Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot — parasti par vēju.
6.transitīvs Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidotas.
7.transitīvs Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu).
7.1.Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
8.Īsu brīdi pūšot, signalizēt; uztaurēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri