uzplīties
Lietojuma biežums :
uzplīties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
Saistītās nozīmeskārties kaklā.
1.1.Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
1.2.pārnestā nozīmē Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri