uzplūst
Lietojuma biežums :
uzplūst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi); arī pārplūst.
1.1.Applūst, pārplūst (par vietu).
2.Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) — par šķidrumu, šķidru masu.
2.1.Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par ūdenstilpi; plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
3.Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
4.Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
4.1.Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri