uzplaiksnīt
Lietojuma biežums :
uzplaiksnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
uzplaiksnīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties.
1.1.pārnestā nozīmē Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
1.2.pārnestā nozīmē Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) — par jūtām, pārdzīvojumu.
1.3.pārnestā nozīmē Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri