uzputot
Lietojuma biežums :
uzputot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
2.intransitīvs Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri