uzrēkt
Lietojuma biežums :
uzrēkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), īsu brīdi rēkt (piemēram, par lauvu); neilgu laiku, arī reizēm rēkt (piemēram, par lauvu).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri