uzrīdīt
Lietojuma biežums :
uzrīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
2.Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk naidīgās attiecībās (ar kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri