uzrakt
Lietojuma biežums :
uzrakt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
1.1.Uzrakņāt (par dzīvniekiem).
2.Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri