uzspēlēt
Lietojuma biežums :
uzspēlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
1.1.intransitīvs
1.2.Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu); neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
2.Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
3.Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri