uzspēt
Lietojuma biežums :
uzspēt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzspēju | uzspējam | uzspēju | uzspējām | uzspēšu | uzspēsim |
| 2. pers. | uzspēj | uzspējat | uzspēji | uzspējāt | uzspēsi | uzspēsiet, uzspēsit |
| 3. pers. | uzspēj | uzspēja | uzspēs | |||
Pavēles izteiksme: uzspēj (vsk. 2. pers.), uzspējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzspējot (tag.), uzspēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzspētu
Vajadzības izteiksme: jāuzspēj
1.Paspēt.
Saistītās nozīmesiespēt, iespēties, paskubt, patapt, paspēt, dabūt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
iespēt2 — Paspēt (ko veikt).
iespēties1 — Paspēt.
paskubt1 — Paspēt.
patapt1 — Paspēt (ko veikt).
paspēt1 — Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt.
piespēt2 — Paspēt.
pagūt1 sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs — Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt.
1.1.intransitīvs Nonākt, ierasties laikā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, jo cilvēks vairāk dara, jo viņš vairāk uzspēj.
- Tas nozīmē, ka daži cilvēki uzspēj sadarboties ar vairākiem probācijas klientiem.
- un gar grāvi nākt uz šejieni, un mēģināt uzspēt uz skolu.
- Un jānorauj tie ātri, lai ugurķēns neuzspēj satraukties un nesāk vaimanāt.
- Piecas no šīm lietām tika izskatītas līdz 1997.gada beigām; kas attiecas uz pārējām 26 lietām, Šteinertes kundze uzspēja tās izskatīt 1998.gada laikā.