uzsprauslāt
Lietojuma biežums :
uzsprauslāt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
1.1.intransitīvs
2.intransitīvs Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri