uzsprikstēt
Lietojuma biežums :
uzsprikstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
2.Iesākt sprikstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprikstēt.
3.Iemirdzēties (par skatienu).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri