uzstīvēt
Lietojuma biežums :
uzstīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
2.Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri