uzstiept
Lietojuma biežums :
uzstiept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
1.1.sarunvaloda Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
2.Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri