uzsvilpt

Lietojuma biežums :

uzsvilpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.

1.1.transitīvs

2.Iesākt svilpt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri