uztiept | Tēzaurs

uztiept

Lietojuma biežums :

uztiept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri