uztipināt
Lietojuma biežums :
uztipināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztipinu | uztipinām | uztipināju | uztipinājām | uztipināšu | uztipināsim |
| 2. pers. | uztipini | uztipināt | uztipināji | uztipinājāt | uztipināsi | uztipināsiet, uztipināsit |
| 3. pers. | uztipina | uztipināja | uztipinās | |||
Pavēles izteiksme: uztipini (vsk. 2. pers.), uztipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztipinot (tag.), uztipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztipinātu
Vajadzības izteiksme: jāuztipina
Tipinot uziet, uznākt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā vietā, lai sniegtu Melānijai palīdzīgu roku, viņš naski uztipinājis pa kāpnēm uz lidmašīnas ieeju viens pats, nemaz neliekoties ne zinis par sievu un dēlu.
- Mārtiņa Meiera Aksjuša pārsvarā uz skatuves uztipina, viegli palēkdamās, un sastingst uz pirkstgaliem neveiklā balerīnas pozā.
- Augšā kalnā uztipina, lejā ar lieliem palēcieniem.
- Lēnām uztipinām augšā uz tilta.
- Tā mēs viens otru uzmundrinājām, līdz ko līdz finišam bija palicis pēdējais „ Golgāta ceļš”, tas ir stāvais kalns, kurā es vēl varēju uztipināt, bet kompanjons jau varēja tikai uziet tādā kā pastaigu solī.