uztrāpīt
Lietojuma biežums :
uztrāpīt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Trāpīt (ar ko) tieši virsū (uz kā, kam).
1.1.transitīvs
2.sarunvaloda, transitīvs Izvēlēties, atrast (ko atbilstošu noteiktām prasībām, vēlamu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri