uztrenkt
Lietojuma biežums :
uztrenkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri