uzveikt
Lietojuma biežums :
uzveikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pārspēt ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt1.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
Stabili vārdu savienojumiUzveikt nāvi. Uzveikt sevi.
2.2.Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) — piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri