uzvelties
Lietojuma biežums :
uzvelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
1.1.Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
2.Refl. → uzvelt1; tikt uzveltam.
2.1.sarunvaloda Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri