uzvilnīt

Lietojuma biežums :

uzvilnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Iesākt vilnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vilnīt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri