uzvirpuļot
Lietojuma biežums :
uzvirpuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
1.2.pārnestā nozīmē Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
2.Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri