uzvirzīt
Lietojuma biežums :
uzvirzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
2.Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri