Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visbiežāk gan toponīmijā, gan ģeogrāfiskajā nomenklatūrā sastopami dažādi atvaru nosaukumi, kuri, izņemot metaforiskos nosaukumus elle, ellīte, ir deverbāli atvasinājumi ( no tiem lielākā daļa saistāmi ar darbības vārdiem virt ‘vārīties’, vērpt, griezt): antuors, antvars, antors, atvars, dziemulis, grīzeknis, grīzulis, mutulis, vārpata, vārpats, vē ¶rpata, vērpeta, vērpete, vērpis, vē ¶rputs, versme, virpata, virags, virpalis, virpata, virpals, virpats, virpulis, vieksta, vieksts, virtenis, virulis.
