vēršgaļa
Lietojuma biežums :
vēršgaļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vēršgaļa | vēršgaļas |
| Ģen. | vēršgaļas | vēršgaļu |
| Dat. | vēršgaļai | vēršgaļām |
| Akuz. | vēršgaļu | vēršgaļas |
| Lok. | vēršgaļā | vēršgaļās |
Liellopu gaļa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mamma piesolījusi piena putru un ceptu vēršaci, bet arī viņam sakārojies pēc ceptas vēršgaļas.
- Kad brāļi viņu iznes saulītē, māte nes rupjmaizi un jēlu maltu vēršgaļu ar pipariem un sāli.
- Rupjmaizi ar vēršgaļu, vēršgaļu ar rupjmaizi, līdz kleitiņa, kas karājusies uz izdilušās miesas, pārsprāgst mugurā pušu.
- Acīmredzot Leons bija iespiedis stūrī kādu nabaga sievieti un neapšaubāmi uzmācās viņai ar kārtējo debilo teoriju, kuru viņa vēršgaļas apstulbinātais smadzeņu stumbrs tobrīd sludināja.
- Ir cilvēki, kas grib, lai tos uzskata par vienkāršiem un pieticīgiem, tāpēc nopūšas un ilgojas pēc vēršgaļas un šķiņķa, sēdēdami starp paipalu cepešiem.