vērbaļķis
Lietojuma biežums :
vērbaļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vērbaļķis | vērbaļķi |
| Ģen. | vērbaļķa | vērbaļķu |
| Dat. | vērbaļķim | vērbaļķiem |
| Akuz. | vērbaļķi | vērbaļķus |
| Lok. | vērbaļķī | vērbaļķos |
Griestu sija.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz pleca viņai sēdēja Pūce, kura bija iemitinājusies paspārnē uz vērbaļķa.
- Stāvbaļķus savstarpēji sastiprināja ar vērbaļķiem, kam jau pāri gūlās pirmais griestu klājums.
- Aizbāž nabiņu galda galā aiz vērbaļķa , lai aug augstmanis
- Kas sēž zem vērbaļķa , tam būs laime kāršu spēlē
- Meitas matus aiz istabas vērbaļķa aizbāž , lai gari lini aug , bet puišu un vīru met ugunī