vērsēns1
Lietojuma biežums :
vērsēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vērsēns | vērsēni |
| Ģen. | vērsēna | vērsēnu |
| Dat. | vērsēnam | vērsēniem |
| Akuz. | vērsēnu | vērsēnus |
| Lok. | vērsēnā | vērsēnos |
Jauns, mazs vērsis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Govij atskrējis pieckājains vērsēns, vistas sākušas dziedāt kā gaiļi.
- Izlaiž vērsēnu no kūts pa pagalmu pamīņāties — ņemos vaukšķēdams, cik vien spēka.
- Vientuļajiem vērsēniem var izdoties lieliska laika pavadīšana vienatnē - ar grāmatu, kino vai vīna glāzi.
- Lai arī muskusvērši ir piederīgi kazu apakšdzimtai, pateicoties savam biezajam kažokam, tie atgādina kompaktus vērsēnus ar lielu galvu un īsām kājām.
- 1914. gada Viskrievijas olimpiādē Rīgā franču cīņā otrās vietas izcīnīja Alfrēds Jordāns, Lembergs, Plūme, Lapčinskis, trešās vietas ieguva Miezītis un Vērsēns.