vērsties1
Lietojuma biežums :
vērsties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Refl. → vērst 1 (1); tikt vērstam.
1.1.Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
2.Refl. → vērst 1 (2); tikt vērstam.
2.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
2.2.Tikt vērstam (par acīm, skatienu).
3.kopā ar: "pret" Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko).
3.1.Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) — par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri