vīlēt1
Lietojuma biežums :
vīlēt [vĩlēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar vīli 1 apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
Stabili vārdu savienojumiVīlēt zāģi.
1.1.intransitīvs
2.lieto: pareti Zāģēt, parasti lēni, ar grūtībām.
2.1.intransitīvs
2.2.pārnestā nozīmē Rāt (kādu), teikt pārmetumus (kādam).
3.sarunvaloda Spēlēt (parasti lociņinstrumentu), parasti slikti, arī apnicīgi.
3.1.intransitīvs
4.sarunvaloda, intransitīvs Strādāt, parasti ļoti čakli, no visa spēka.
5.žargonisms Ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri