vīrietis
Lietojuma biežums :
vīrietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vīrietis | vīrieši |
Ģen. | vīrieša | vīriešu |
Dat. | vīrietim | vīriešiem |
Akuz. | vīrieti | vīriešus |
Lok. | vīrietī | vīriešos |
Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
PiemēriVīrieši tikai muļķīgi smaida un plāta rokas.
Piemēri
- Vīrieši tikai muļķīgi smaida un plāta rokas.
- Vīrietis labākajos gados!
- Pa logu viņi redz vīrieti steidzīgi ēdam.
Saistītās nozīmespuisietis, vīrs, vīrišķis, stiprais dzimums.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
puisietis1 — Vīrietis.
vīrs2 — Vīrietis; cilvēks (runājot par vīrieti).
vīrišķis1 — Vīrietis.
stiprais dzimums1 — Vīrieši.
bikšainis1 — Vīrietis.
dēlietis1 — Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
Antonīmi
bāba6 — Sieviete.
meitietis1 — Sieviete.
meitišķis1 — Sieviete.
sieva2 — Sieviete.
sieviete1 — Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
sievietis1 — Sieviete.
sievišķis1 — Sieviete.
Hiponīmi
dēlišķis1 — Jaunietis, puisis.
fāters1 — Tēvs.
jauneklis1 — Jauns (parasti neprecējies) vīrietis.
jaunietis1 — Vīrietis vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
naudas maiss2 — Tēvs.
papa1 — Tēvs.
paps1 — Tēvs.
papus1 — Tēvs.
puisis1 — Jauneklis.
tēta1 — Tētis; tēvs.
tēte1 — Tētis.
tētis1 — Vīrietis, kam ir bērns vai bērni; tēvs (1).
tētītis1 — Tētis.
tetus1 — Tētis; tēvs.
tetuža1 — Tētis, tēvs.
tēvs1 — Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
tēvucis2 — Tēvs.
tips4 nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi.
vecais1 — Tēvs.
zēns2 — Jaunietis, Jauneklis.
Aptuvenie sinonīmi
tēvainis1 — Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
Stabili vārdu savienojumiĶert vīriešus (arī preciniekus, puišus).
Stabili vārdu savienojumi
- Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) sarunvaloda, frazēma — Meklēt vīrieti, lai iepazītos, veidotu attiecības.
- Vīrieša (arī vīra) cilvēks sarunvaloda — vīrietis.
- Vīrieša (arī vīra) galva — vīrietis, kas vada, rīko; arī vīrietis.
- Vīrieša roka — vīrietis, kas vada, rīko, arī praktiski darbojas; arī vīrietis.
- Vīriešu dzimte; v. vārdkoptermins; joma: valodniecība — lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski (piemēram, ar galotnēm vai artikuliem) norāda uz piederību šai dzimtei un kam ir viena vai vairākas īpašas locīšanas paradigmas.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit