vīt1
Lietojuma biežums :
vīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
1.1.Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
1.2.Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) — par putniem.
1.3.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (loks, aplis, spirāle).
Stabili vārdu savienojumiVīt (arī griezt, ritināt) gredzenā.
1.4.pārnestā nozīmē Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
1.5.pārnestā nozīmē Risināt (domu, sarunu, sižetu u. tml.).
1.6.pārnestā nozīmē; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
Stabili vārdu savienojumiNovīt (retāk ievīt) ligzdu. Vītas (arī vītņu, riņķa) kāpnes (arī trepes).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri