vaļa
Lietojuma biežums :
vaļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
2.Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
Stabili vārdu savienojumiDot (arī ļaut) vaļu.
2.1.Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
2.2.Neierobežota (dabas norises, parādības u. tml.) izpausmes iespēja.
Stabili vārdu savienojumiDot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu. Dot vaļu rokām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri