vagot
Lietojuma biežums :
vagot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
1.1.intransitīvs
1.2.Art, veidojot vagas (1).
2.Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.).
2.1.Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
3.Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
3.1.Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem).
4.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu).
5.žargonisms Skriet, bēgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri