vaidiens
Lietojuma biežums :
vaidiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vaidiens | vaidieni |
| Ģen. | vaidiena | vaidienu |
| Dat. | vaidienam | vaidieniem |
| Akuz. | vaidienu | vaidienus |
| Lok. | vaidienā | vaidienos |
1.Vaids1.
2.Vaids2.
3.Vaids3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc gandrīz nemaz nekāpa ārā no gultas, bet klausījās vētras vaidienos un sarunājās.
- Arī Vilibalds parasti pamatīgi iekarsa, kairinādams Mariku ar roku, klausīdamies viņas skaļajos vaidienos.
- Vilšanās uzreiz izurbās cauri jūsu muskuļiem un kauliem, atsitās pret zemi un, sāpjpilnā vaidienā izlauzusies jums no pavērtās un pāršķobītās mutes, iekārās virs ielejas kā melns un indīgs padebesis.
- Viņš redzēja, ka Marija turas pretim, zobus sakodusi, ka skrāpē izvarotājam seju ar nagiem, ka viņa valstās un šņāc, taču viņas pūliņi nespēj aizkavēt karavīru, tie tikai uzkurina viņu vēl stiprāk, ka galu galā Marijas seja sastingst un sāpēs sašķobās, ka viņa līdz asinīm kodī sev lūpā, no krūtīm viņai izlaužas vaidiens un šis vaidiens pārvēršas par garu nopūtu, itin kā Marija ar milzīgām pūlēm būtu sasniegusi kāroto mērķi, ka dusmas un sāpes viņas sejā saplūst ar svētlaimi, vislielāko labsajūtu, itin kā tur būtu bijis nevis karavīrs, nevis pēc asinīm, sviedriem un mēsliem smirdošs tēviņš, bet gan izsapņotais mīļotais.
- Saplūst vienā vaidienā!