vaikstīt
Lietojuma biežums :
vaikstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vaikstu | vaikstām | vaikstīju | vaikstījām | vaikstīšu | vaikstīsim |
| 2. pers. | vaiksti | vaikstāt | vaikstīji | vaikstījāt | vaikstīsi | vaikstīsiet, vaikstīsit |
| 3. pers. | vaiksta | vaikstīja | vaikstīs | |||
Pavēles izteiksme: vaiksti (vsk. 2. pers.), vaikstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vaikstot (tag.), vaikstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vaikstītu
Vajadzības izteiksme: jāvaiksta
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Švaki, – vecais, grumbaino seju vaikstīdams, nosēcās.
- - viņi sauc, gārdz un sēc, stiepdami pretim rokas bez pirkstiem, vēcinādami stumbeņus, rāpodami četrrāpus un vaikstīdami bezlūpu galvaskausu vājprātīgās smīkņās.
- Jānis un Tomass, šķiet, bija pirmie, kas pavilkās līdzi, nevis neizpratnē vaikstīja seju, taču tagad jau reti kurš vairs nezina jautro dziesmiņu par atombumbu.
- Dima Bilan man liekas daudz smieklīgāks ar savām pretenzijām uz " trve" nemaz nerunājot par Kiss faniem, kas meža biezoknī tup uz leduskluča un vaiksta sejas baigā zlobā.
- Ak, un lai visas intervijas būtu pie vietas, tepat iepostēšu vecumveco, diezgan komisko ( es nesaprotu, kur esmu iemācījusies tā vaikstīt seju), bet saules pilno interviju Anša Egles bodītē .