vainagot
Lietojuma biežums :
vainagot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību.
2.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu.
3.Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri