variēt
Lietojuma biežums :
variēt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants1 vai varianti.
3.transitīvs; joma: mūzika Veidot (kā) variāciju (2) vai variācijas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri