vecums
Lietojuma biežums :
vecums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
PiemēriPati viņa vēl vecumā skaista, stalta sieva, un vecais Klusa arī bija iznesīgs vīrs, glītu vaigu.
Saistītās nozīmesmūža (arī dzīves) vakars (arī riets), vecība.
Stabili vārdu savienojumiSirms vecums. Vecuma galā. Vecuma maize.
1.1.Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
PiemēriKopš aiz vecuma pazuda Šumers, tā pēc četrdesmit dienām skatos, re, jauns suns, vienādiņ, vietā.
2.Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
Piemēri– Divdesmit deviņi gadi ir visforšākais vecums.
Saistītās nozīmespusgads, nedēļa.
Stabili vārdu savienojumiCiršanas vecums. Fiziskais vecums.
Tulkojumi
2.1.kopā ar: apzīmētājs Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
PiemēriJau no bērnudārza vecuma.
Stabili vārdu savienojumiĢeoloģiskais vecums. Pirmsskolas vecums.
Tulkojumiage.
3.Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
PiemēriTas noputēja un piesūcās valgmes, bet vecuma smaka neatlaidās.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
4.apvidvārds Liels, vecs, biezs, drūms egļu mežs, kurā pa starpām atrodas arī lapu koki.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit