velt
Lietojuma biežums :
velt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
1.3.Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) — par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) — par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
1.4.Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
1.5.Būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra).
1.6.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
2.Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
2.1.Veidot (ko apaļu) no sniega, virzot ar rites kustību (sniega piku, rituļi) pa sniegu tā, lai palielinātos (tā apjoms).
Stabili vārdu savienojumiVelt sniegavīru.
3.Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
Stabili vārdu savienojumi(Ir) velts plecos. Velt no pleciem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri