velvēt2
velvēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | velvēju | velvējam | velvēju | velvējām | velvēšu | velvēsim |
| 2. pers. | velvē | velvējat | velvēji | velvējāt | velvēsi | velvēsiet, velvēsit |
| 3. pers. | velvē | velvēja | velvēs | |||
Pavēles izteiksme: velvē (vsk. 2. pers.), velvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: velvējot (tag.), velvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: velvētu
Vajadzības izteiksme: jāvelvē
Spēcīgi viļņoties, bangot.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sienas mūrēja no ķieģeļiem kaļķu javā, pagraba griesti bija velvēti.
- Pilastri, velvētas logu ailes; balts, zaļganzils, zelts.
- Zem pils bija plaši velvēti pagrabi, no kuriem iziet vairākas pazemes ejas.
- Gaiteņos velvēti griesti, velvētas durvju arkas, grīdas izliktas no akmens plāksnēm.
- Kad viņš atgriezās velvētajā telpā, Grēta slēpa kaut ko aiz blūzes. „