vervelēt

Lietojuma biežums :

vervelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

Locīšana

1.Neskaidri, parasti ātri, runāt.

1.1.transitīvs

2.apvidvārds Mutuļot.

Avoti: LLVV, LE

Korpusa piemēri