viļņot
Lietojuma biežums :
viļņot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
2.intransitīvs Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem); viļņoties2.
2.1.Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
2.2.Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
2.3.pārnestā nozīmē Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
2.4.pārnestā nozīmē Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
3.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (1).
4.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri