Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skatās uz mani un viebj seju kā no zobu sāpēm.
- Ne jāpērk svaiga gaļa, ne jāviebj deguns kā Mikucītei...
- Biedri smīkņāja un vieba degunus, smirdējām pēc purva kā cilvēki, kuros sakrājies rūgtums ir gājis pāri un vairs nav nomazgājams.
- Tušs meta acis un cītīgi vieba lūpas smaidā tik ilgi, kamēr skuķis promejot pār plecu pačukstēja, ka vakarā šo varot satikt pie Sarkanā tiltiņa.
- Jā, Tušs galvu vien nogrozīja, trakas lietas, kā sasuka spēj izmainīt cilvēka paskatu, vairs ne miņas no pārgudrā un augstprātīgā jaunskunga, kurš, likās, nemitīgi nievā vieba lūpas par visu un visiem, — nu sasprogotais Barbāns bez ūsām izskatījās pēc bikla un nedroša jaunekļa, kas teju, teju apraudāsies aiz nelaimīgas mīlestības, pat mugura it kā liecās kūkumā, dzīves smaguma nospiesta.
