Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atsevišķi analizēti bezkopas teikumi ( pateicības), kā arī vienkopas teikumi ( uzrunas) un divkopu teikumi.
- No SVF skatpunkta strukturālās atšķirības izsaka termini minor clause ( bezkopu teikums un vienkopas teikums) un major clause ( divkopas teikums) ( Halliday, Matthiessen 2004; 2.pielikums „ Terminu vārdnīca”).
- J. Kārkliņš disertācijā „ Vienkopas teikumi mūsdienu latviešu literārajā valodā” ( Kārkliņš 1953) pētījis vienkopas teikuma tipus; to papildina Laimdota Ceplīša pētījums par bezkopas teikumiem disertācijā „ Bezkopas konstrukcijas mūsdienu latviešu literārajā valodā” ( Ceplītis 1963).
- No vidusskolas mācību satura ( Freidenfelds u. c. 1970) pamatskolas mācību grāmatā ( Blinkena u. c. 1974a) ievietoti temati par vienkopas ( pētījis J. Kārkliņš ( Kārkliņš 1953)), divkopu, bezkopu ( pētījis Laimdots Ceplītis ( Ceplītis 1963)) teikumiem.
- Teikuma strukturālo atšķirību apzīmēšanai izmantoti latviešu valodniecības termini divkopu teikums ( teikums, kura gramatiskajā centrā ir abi virslocekļi — teikuma priekšmets un izteicējs) un vienkopas teikums ( teikums, kura gramatiskajā centrā ir tikai viens virsloceklis), savukārt teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs, apzīmēts ar terminu bezkopas teikums ( AkadTerm).
