vienot
Lietojuma biežums :
vienot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stiprināt, saistīt (kopā).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt2.
Saistītās nozīmesbiedrināt, saistīt, saliedēt, apvienot.
Tulkojumiunite.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri